Sotheby’s International Realty šodien paziņoja, ka augstvērtīgi nekustamo īpašumu pakalpojumi no šī brīža ir pieejami Igaunijā līdz ar Baltic Sotheby’s International Realty filiāles atvēršanu Tallinā.
Kompānijas līdzīpašnieki ir Vestards Rozenbergs, Leonids Kils un Ilze Mazurenko. Baltic Sotheby’s International Realty Latvijas tirgū darbojas kopš 2010. gada pavasara, atverot biroju Rīgā, savukārt jūnijā – Jūrmalā.
„Mūsu paplašināšanas plāni Baltijas valstīs apliecina mūsu apņemšanos nodrošināt piekļuvi mūsu tīkla ekskluzīvo nekustamo īpašumu pakalpojumiem stratēģiski svarīgākajās pasaules valstīs,” komentē Michael R. Good, Sotheby’s International Realty izpilddirektors. „Tallinas nekustamo īpašumu tirgus ir dinamisks un aizraujošs un mēs esam ļoti gandarīti, ka mūsu pasaules tīkla klientūrai būs pieeja mūsu augstvērtīgo nekustamo īpašuma pakalpojumiem šajā vēsturiskajā un plaukstošā pilsētā.”
V. Rozenbergs uzskata, ka piederība pie Sotheby`s International Realty piesaistīs daudz potenciālo pircēju augstvērtīgo dzīvojamo nekustamo īpašumu objektiem. „Augstvērtīgo nekustamo īpašumu tirgus Baltijas reģionā ir stabils un ekonomiski-stiprajā Igaunijas reģionā ir arī pieprasījums pēc šāda veida dzīvojamajiem īpašumiem,” komentē V. Rozenbergs. „Mēs piedāvājam plašas mārketinga un īpašumu pozicionēšanas iespējas izmantojot jaunākās tehnoloģijas un veidojam pieredzējušas nekustamo īpašumā profesionāļu komandas. Igaunijas biroju vadīs Rauni Tillisoo, pieredzējusi nekustamo īpašumu profesionāle.”
The Daily Telegraph tiek izdots Lielbritānijā kopš 1855. gada un ar 634,000 eks. lielu metienu ir valsts lielākais laikraksts.
Katru gadu no maija līdz jūnijam pieaug potenciālo pircēju pieprasījums pēc premium klases nekustamā īpašuma Rīgas līča piekrastē. Šī gada pavasarī salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieprasījums ir pieaudzis par 15%. Turklāt pēc augstas kvalitātes apdzīvojamo nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ekspertu domām, ārvalstu klienti sākuši vairāk interesēties par premium klases objektiem, kas atrodas t.s. „klusajā” Jūrmalā – Lielupē–Bulduros, un ārpus kūrorta pilsētas robežām – Engurē–Rojā.
Parasti ārzemnieki par nekustamo īpašumu iegādi Jūrmalā sāk interesēties jau janvārī. Tomēr karstākais darba laiks Baltic Sotheby’s International speciālistiem ir periods no maija līdz jūlijam. „Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju pieprasījums pēc premium klases nekustamā īpašuma Jūrmalā ir palielinājies par 15%, bet salīdzinājumā ar šī gada janvāri – par 30%, – uzsvēra Vestards Rozenbregs, Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. – Aptuveni 70% pircēju interesējas par apartamentiem galvenokārt jaunajos projektos.” Pēc viņa teiktā, uzņēmuma Baltic Sotheby’s International rīcībā ir liela objektu (premium klases villas, mājas, apartamenti) un jauno projektu (aptuveni 30 projektu dažādos attīstības posmos) datubāze cenu diapazonā no 2500 līdz 7000 eiro/m2.
Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko piebilst:
„Šīs vasaras tendence ir interese par premium klases nekustamo īpašumu, kas atrodas tālāk no trokšņainās Jomas ielas. Tā ir Lielupe–Bulduri un arī ārpus kūrorta pilsētas Engures–Rojas virzienā. Te ir daudz mierīgāk un klusāk, un arī zemes gabali ir lielāki. Tomēr kā vienmēr ir arī skaļu vasaras ballīšu cienītāji, kuri labāk izvēlas iegādāties objektus tiešā Dzintaru koncertzāles tuvumā.” Pēc viņas sacītā pircēji kļuvuši izvēlīgāki. Bez ierastajām prasībām par jūras tuvumu tiek arī prasīts, lai mājas infrastruktūra būtu pilnībā pabeigta ar kvalitatīvu apdari.
Ārzemju uzņēmumi arvien biežāk sastopas ar neprofesionāliem un haotiskiem dažu nekustamo īpašumu pārdošanas uzņēmumu priekšlikumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Tie ir nesen izveidotie nekustamo īpašumu pārdošanas uzņēmumi, kas vēlas gūt ātru peļņu, izmantojot ārzemju pircēju pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma. Lai lauztu starp ārzemniekiem izveidojušos stereotipu „ar Latvijas uzņēmumiem labāk nestrādāt”, šā gada 17. maijā uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty, kas nodarbojas ar premium klases nekustamo īpašumu, organizē semināru saviem Krievijas un Baltkrievijas partneriem.
„Izmaiņas Latvijas Republikas likumā „Par imigrāciju”, kas ļauj saņemt uzturēšanās atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma pirkumu, patiešām palielināja ārzemnieku pieprasījumu pēc tā,” saka Vestards Rozenbergs, Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Bet šīs izmaiņas, pēc viņa domām, izprovocēja daudzu jaunu nekustamā īpašuma uzņēmumu veidošanos. Šie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešamās pieredzes un zināšanu, toties ir vēlme ātri nopelnīt, var kaitēt Latvijas tirgus profesionālo dalībnieku veidolam. „Tirgus ir mazs, šobrīd tajā valda azarts, bet ļoti ātri var atklāties patiesā situācija,” piemetina V. Rozenbergs.
„Darbojoties Baltijas tirgū, mēs esam izveidojuši nekustamo īpašumu aģentūru loku, kas sastāv no 200 partneriem. Apmēram pusei no viņiem ir negatīva pieredze saskarsmē ar Latvijas uzņēmumiem. Lai lauztu izveidojušos stereotipu, kā arī parādītu, kādai ir jābūt pakalpojumu kvalitātei, mēs uzaicinājām mūsu partnerus apmeklēt Latviju,” stāsta Vestards Rozenbergs.
Vienas dienas pasākums tiks atklāts ar Baltic Sotheby`s International Realty prezentāciju par situāciju Latvijas premium klases nekustamā īpašuma tirgū, kā arī ar partnera – juridiskā biroja Padva un Partneri Baltija – uzstāšanos par nestandarta situācijām, sagatavojot uzturēšanās atļaujas NVS pilsoņiem, kuri pērk nekustamo īpašumu Latvijā.
Viesi varēs apskatīt Baltic Sotheby`s International Realty objektus Jūrmalā un Rīgas centrā, kā arī piedalīties ekskursijās.
Iespēja saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju (PUA) apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā ir izraisījusi interesi par premium klases objektiem trešo valstu pilsoņos. Taču ārvalstu pircēju atlases kritēriji ir ārkārtīgi selektīvi un ievērojami atšķiras. Vieniem tā ir iespēju atpūsties, citiem – nopelnīt. Šis jautājums plašāk tika apspriests seminārā, kuru saviem partneriem Krievijā, Baltkrievijā un Izraēlā rīkoja premium klases nekustamo īpašumu jomā strādājošais uzņēmums „Baltic Sotheby’s International Realty”.
„Izmaiņas Latvijas Republikas likumā „Par imigrāciju”, kas ļauj saņemt PUA apmaiņā pret nekustamā īpašuma pirkumu, patiešām palielināja ārzemnieku pieprasījumu pēc tā,” norāda uzņēmuma „Baltic Sotheby’s International Realty” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs. Taču šīs izmaiņas, pēc viņa domām, izprovocēja daudzu jaunu nekustamā īpašuma uzņēmumu veidošanos. Šie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešamās pieredzes un zināšanu, toties ir vēlme ātri nopelnīt, var kaitēt Latvijas tirgus profesionālo dalībnieku tēlam. „Tirgus ir mazs, un šobrīd tajā valda azarts, bet ļoti ātri var atklāties patiesā situācija,” piemetina V. Rozenbergs.
A/S „Padva un Partneri Baltija” valdes priekšsēdētājs Mihails Parinovs seminārā uzsvēra: „Latvijas iestāžu birokrātija ir pelnījusi aplausus. Skaidri PUA statusa piešķiršanas vai noraidīšanas kritēriji, subjektīvisma trūkums izvērtējot un, salīdzinot ar citām pasaules valstīm, „revolucionārais” moments – fakts, ka nav nepieciešams noteiktu laiku uzturēties Latvijas teritorijā (saskaņā ar pasaulē pieņemto praksi aptuveni 180 dienas gadā), savu darbiņu ir padarījuši. Nekustamā īpašuma iegāde Latvijā šobrīd ir visvienkāršākais un ātrākais veids, kā iegūt PUA. Šī procedūra aizņemt tikai dažus mēnešus un ilgākā šī procesa daļa ir nekustamā īpašuma izvēle.”
Saskaņā ar V. Rozenberga teikto uzņēmuma „Baltic Sotheby’s International Realty” rīcībā ir liela premium klases nekustamo īpašumu objektu bāze Rīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās jebkura prasīga pircēja gaumei. Tā var būt unikāla „vieda” vasarnīca Jūrmalā, kur jauno tehnoloģiju jomā nav ne ko pielikt, ne atņemt, kluba ēka minūtes gājiena attālumā no Dzintaru koncertzāles vai vienīgais dzīvoklis Rīgā ar skatu uz Daugavas piekrasti, savu pazemes stāvvietu un Pētera I laika vīna pagrabu. „Mēs, izmantojot īpašas darba un pārdošanas metodes, mērķtiecīgi cenšamies sašaurināt izvēles objektu sarakstu un potenciālajiem pircējiem piedāvājam tieši viņu dzīves stilam piemērotu nekustamo īpašumu,” norāda V. Rozenbergs.
„Krievijas pircējs nāk pie mums jau sagatavojies,” savā pieredzēs dalās Maskavas nekustamo īpašumu aģentūras „EuroLot” pārstāve Jūlija. „Šeit sava loma ir Latvijas būvnieku reklāmas aktivitātei. Pēdējā laikā pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Latvijā ir pieaudzis pusotru reizi. Galvenokārt interesējas par savrupmājām Jūrmalā līdz 1 miljona eiro vērtībā un dzīvokļiem Vecrīgā – līdz 200 000 eiro vērtībā. 70% pircēju ir cilvēki pēc 50, kuriem rūp sava veselība. Pārējie ir 30 – 35 gadu veci cilvēki ar ģimeni, bērniem, kuri interesējas par iespēju iegūt izglītību Eiropā, taču par mazāku naudas summu.”
Pēc semināra dalībnieku domām, Krievijas pārstāvjus interesē objekti dzīvošanai, savukārt Izraēlas pilsoņus – tikai objekti, kuros ieguldīt investīcijas. Kā norādīja kāds pasākuma dalībnieks, ja nekustamā īpašuma uzņēmējam ir skaidrs biznesa plāns, kas paredz 11 - 12% faktisko peļņu gadā, tad nekustamo īpašumu iegāde Latvijā no Izraēlas investoru puses ir garantēta.
2012. gada pirmajos piecos mēnešos ievērojami samazinājies līdz 250 000 eiro vērtu premium klases nekustamo īpašumu objektu piedāvājums Rīgā – ekspluatācijā nodots tikai divi jauni projekti. Deficīta rašanos veicinājusi lielā ārvalstu pircēju aktivitāte, tādēļ gada nogalē iespējams cenu pieaugums par 10%. Par to liecina premium klases nekustamo īpašumu jomā strādājošā uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty sagatavotā pārskata dati.
„2012. gada vasaras sākumā saglabājas paaugstināta pieprasījuma tendence pēc premium klases īpašuma Rīgā. Cenu amplitūda Vecrīgā – 2500 – 6000 eiro/m2, „klusajā” centrā – 2000 – 5000 eiro/m2, vislielākā aktivitāte vērojama cenu segmentā 150 – 250 tūkstoši eiro par objektu,” norāda Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko.
Saskaņā ar viņas teikto gandrīz 90% pircēju ir ārzemnieki. Nekustamais īpašums tiek iegādāts ne tikai dzīvošanas, bet arī izīrēšanas nolūkā. „Šodien izīrēt dzīvokli, kurš atrodas vēstniecību rajonā, nesagādā nekādas grūtības. Un, lai gan šī biznesa ienesīguma līmenis jau sešus gadus nav mainījies un joprojām ir pietiekami zems (3 – 5% gadā), ārzemnieki ar prieku izmanto likumā „Par imigrāciju” ieviesto izmaiņu priekšrocības,” viņa norāda. Tieši otrā pircēju kategorija orientējas uz zemākā cenu līmeņa objektiem. Cilvēkus, kuri izvēlas mājokli sev, parasti interesē apartamenti 200 – 500 tūkstošu eiro vērtībā.
„Pircēji interesējas par pilnībā renovētām mājām un premium klases jaunbūvēm. Vienai kategorijai svarīga ir vēsturiskā aura, citai – komforts, kurš vecās mājās bieži vien nav pieejams – stāvvieta un lifts. Turklāt dzīvokļa platība jaunajā projektā ir salīdzinoši neliela, savukārt apartamenti vēsturiskā mājā mēdz būt pielīdzināmi mājas platībai. Piemēram, viens no Baltic Sotheby’s International Realty objektiem - dzīvoklis ar skatu uz parku aizņem pusstāvu, tā platība – 300 m2. Premium klases dzīvokļu segmentā, protams, ir arī veiksmīgi vēstures un mūsdienu apvienojuma piemēri, kā projekts Ausekļa ielā 4. Taču tas drīzāk ir izņēmums,” piebilst Ilze Mazurenko.
Rīgas centrā jauni projekti parādās ļoti lēni. Šī gada sākumā ekspluatācijā tika nodoti tikai divi – Antonijas ielā 16 un Elizabetes ielā 21. Dzīvokļu piedāvājums agrāk uzceltās jaunbūvēs ir ierobežots. Popularitāti ir ieguvuši projekti Centra nams, Martas ielā 7, Viesturdārza mājas.
Rīgas centrā esošo premium klases nekustamo īpašumu saimnieki uzskata, ka viņu īpašums ir unikāls un visaugstākās cenas vērts. „Tā tiešām ir,” apgalvo Ilze Mazurenko. „Tomēr dažos gadījumos objekta vērtība ir paaugstināta par 20 - 30%. Premium klases nekustamo īpašumu pircēji ir inteliģenti. Viņi pēta tirgu. Tādēļ, ja īpašniekam nav kādu saistību, mēs iesakām nepaaugstināt cenu mākslīgi, bet gan atlikt pārdošanu.”
Uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty, kas nodarbojas ar premium klases nekustamo īpašumu, svin tā pārstāvniecības Tallinā pirmo dzimšanas dienu. Liels daudzums objektu, kuru vērtība ir no 110 000 līdz 6 900 000 eiro, un ārzemju pircēju stabils pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Igaunijā atbilst izvēlētajai stratēģijai, kuras mērķis ir nodrošināt klientiem pieeju premium klases nekustamā īpašuma starptautiskā tīkla pakalpojumiem galvenajās pasaules valstīs.
„Biroja atvēršana Igaunijas galvaspilsētā pagājušā gada jūlijā bija daļa no mūsu kopējās stratēģijas, lai popularizētu Sotheby’s International Realty zīmolu, plašās mārketinga iespējas un jaunākās tehnoloģijas,” uzsverVestards Rozenbergs, Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs, „starptautiskajiem klientiem ir pieejami mūsu pakalpojumi nekustamā īpašuma jomā šajā vēsturiskajā un lieliskajā pilsētā, kā arī visā Igaunijā.”
Uzņēmuma darbība aizvadītā gada laikā liecina par pieprasījumu pēc premium klases nekustamā īpašuma un par to, ka palielinās noslēgto darījumu daudzums. Pagājušajā gadā premium klases objekti veidoja apmēram 3% no kopējā veikto darījumu daudzuma Igaunijas nekustamā īpašuma tirgū.
Diezgan liela interese par šāda veida objektiem ir gan Krievijas, gan Rietumu pircējiem. Viņu pastāvīgas uzmanības lokā ir dzīvokļi Tallinas vecpilsētā, Igaunijas galvaspilsētas centrā, kā arī elitārajā Kadriorgas un Piritas rajonā. Vispopulārākie ir apartamenti (tostarp penthausi) pilnīgi restaurētās mājās ar labu skatu uz Tallinas centru vai jūru, ar 85-100 m2 (maksimāli 150 m2) platību.
Premium klases nekustamais īpašums maksā no 2500 līdz 5500 eiro par kvadrātmetru. Taču, ja „kvadrātmetra” cena pārsniedz 3500 eiro, tad pircēji rūpīgi apsver objekta cenas, kvalitātes un ekskluzivitātes attiecību. Galvenais faktors par labu augstai cenai, piemēram, dzīvoklim Vecpilsētā var būt autostāvvietas esība.
„Interesanti ir tas, ka „emocionālajam” faktoram vairs nav tik lielas nozīmes,” uzsver Natālija Beloni, Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas eksperte. „Naudas līdzekļus skaita visi: gan investors, kurš pērk nekustamo īpašumu ar mērķi turpmāk gūt ienākumus, gan Tallinas pilsētas arhitektūras cienītājs, kurš ar ģimeni grasās mitināties dzīvoklī.”.
Premium klases māju segmentā ir pieprasījums pēc nekustamā īpašuma, kas atrodas prestižos rajonos (piemēram, Piritā un Kakumē), ar platību 300-450 m2, uz zemes gabala, kas nav mazāks par 2000 m2. Cenu klase ir no 500 000 līdz 1000 000 eiro.
Ārzemju pircēji interesējas arī par zemes gabalu pirkšanu prestižos zaļos rajonos, kas robežojas ar krasta līniju, – Klogas pludmalē, Klogā, Lahusalā, Laulasmā, Keila-Joā u.c., bet attālums no Tallinas nedrīkst būt lielāks par 30-45 km.
„Šogad mēs prognozējam stabilu stāvokli premium klases nekustamā īpašuma tirgū, bez īpašiem kāpumiem un kritumiem, saglabājoties darījumu daudzuma nelielas palielināšanās tendencei,” uzskata Vestards Rozenbergs. „Igaunijas nodokļu sistēmas papildu pluss ir nekustamā īpašuma nodokļa neesība. Nodoklis tiek iekasēts tikai par zemes gabalu. Nodoklis svārstās 0,1 līdz 2,5 % robežās no nekustamā īpašuma ar nodokli apliekamās vērtības, kuras apmērs ir atkarīgs no īpašuma atrašanās vietas, un šo apmēru nosaka vietējā municipalitāte.”
Taču amerikāņu dizainers un viens no premium klases apartamentu projekta autoriem Karims Rašids piešķīra arī savu simpātiju balvu grupai no Kazahstānas „The Jigits”.
Drosme, individualitāte, talants un alkas pēc mākslas ir tas, kas vieno projektu „KADO KARIM” un starptautisko jauno izpildītāju konkursu „Jaunais vilnis”. Tieši šī iemesla dēļ „KADO KARIM” ir konkursa balvu fonda sponsors.
Par konkursa „Jaunais vilnis 2012” uzvarētāju un 50 000 eiro īpašnieci kļuva Niloo (Krievija), otro un trešo prēmiju ieguva attiecīgi Itālijas pārstāvis
Konstanco del Pinto (Costanzo Del Pinto) un Marija Jaremčuka (Мария Яремчук) no Ukrainas. Tomēr amerikāņu dizainers Karims Rašids nolēma izcelt dalībniekus, kuri viņā izraisīja īpašas simpātijas. Dizaina pulksteņus no cienījamā meistara saņēma grupa no Kazahstānas „The Jigits”.
„Mūzika un dizains vienmēr ir kopā,” balvu pasniegšanas ceremonijā norādīja respektablais dizainers Karims Rašids. „Šis festivāls – jauns mūzikas vilnis, bet premium klases apartamenti „Kado Karim” – jauns dzīves stils.”
Projekts tiešām solās kļūt par jaunu mūsdienu Jūrmalas arhitektūras pērli. Tā izstrādei un virzīšanai ir piesaistīti savā jomā labākie profesionāļi: izcilais latviešu arhitekts Andis Sīlis, dizainere un Latvijas modes olimpa zvaigzne Natālija Jansone, kā arī nekustamā īpašuma jomā pieredzējušākie uzņēmumi Baltic Sotheby’s International Realty un Knight Frank.
KADO KARIM
Pasaules klases apartamenti.
Adrese: Jūrmala, Dzintari, Ikšķiles ielā 4.
Projekta izstrādātājs: „Dzintaru Parks” SIA.
Projekts sastāv no 3 atsevišķām funkcionāli savienotām ēkām.
Kompleksā ir 21 dzīvoklis ar 190 līdz 240 kv. m. lielu platību.
Līdz ar individuālo plānojumu iedzīvotājiem tiks piedāvāta arī dizaina apdares autora versija no Karima Rašida un Natālijas Jansones.
Projektu plānots pabeigt divu gadu laikā.
Vīrieši dotu priekšroku savas sapņu mājas celšanai pie dabas krūts, savukārt sievietes labprāt iegādātos villu Jūrmalā. Tādas ir Latvijas iedzīvotāju pamatvēlmes, izvēloties premium klases nekustamo īpašumu. Par to liecina Snapshots* un premium klases nekustamo īpašumu jomā strādājošā uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty veiktās aptaujas dati.
Saskaņā ar Baltic Sotheby’s International Realty aptaujas datiem 27% Latvijas iedzīvotāju iegādātos privātmāju Rīgā, 27% – galvaspilsētas apkaimē un vēl 27% – apbūves gabalu gleznainā vietā. Vismazāko interesi Latvijas iedzīvotājos (tikai 6% respondentu) raisa dzīvoklis Jūrmalā. Turpretim ārzemju pircējiem tieši šī nekustamā īpašuma kategorija šķiet vispievilcīgākā.
Aptaujā atklājās ievērojamas atšķirības starp to, kā vīrieši un sievietes uztver premium klases nekustamo īpašumu. 33% stiprā dzimuma pārstāvju iegādātos zemes gabalu gleznainā vietā un uzceltu tur savu sapņu māju. Līdzīga vēlme ir tikai 22% sieviešu. Savukārt 26% sieviešu izteica vēlmi iegādāties villu Jūrmalā, un vīriešu vidū šādu vēlēšanos pauda tikai 12%. Tomēr jāatzīmē, ka daiļā dzimuma pārstāves spēj pielāgoties apstākļiem un ir gatavas piekāpties. Pēc aptaujas datiem, 26% sieviešu atzina gatavību iegādāties māju Rīgā un vēl 26% – tās apkaimē.
Baltic Sotheby’s International Realty eksperti norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir ārkārtīgi pieķērušies savai pašreizējai dzīvesvietai. Tādēļ viņu sapņu premium klases nekustamais īpašums atrodas gandrīz turpat, kur viņi pašlaik dzīvo. 39% rīdzinieku vēlas iegādāties māju Rīgā, 32% mazpilsētu iedzīvotāju un 30% laucinieku iegādātos zemes gabalu pie dabas krūts.
„Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvi interesēties par premium klases nekustamā īpašuma iegādi tikai šogad, tomēr parasti šāda veida objektus pērk ārzemnieki,” norāda Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko. „Viņu vēlmes iedalāmas aptuveni šādi: pieaugušu bērnu vecāki sev parasti iegādājas apartamentus vai māju Jūrmalā noteiktā attālumā no trokšņainās Jomas ielas, savukārt bērniem viņi iegādājas dzīvokļus Rīgā vai Jūrmalā.”
„2010. gada aprīlī ienākot Baltijas tirgū un atverot biroju Rīgā, mēs apzinājāmies, ka augstvērtīga nekustamā īpašuma tirgus Baltijas reģionā un pieprasījums pēc šāda veida īpašuma vienmēr būs stabils,” norāda Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs. „Mums svarīgi bija arī nodrošināt mūsu nekustamā īpašuma jomas pakalpojumu pieejamību starptautiskajiem Sotheby’s International Realtyklientiem Baltijā.”
Baltic Sotheby’s International Realty Lietuvas birojs atrodas vienā no Viļņas labākajiem biroju centriem – Pirkliu Klubas, kas atrodas Gediminas prospektas 35. Šis prospekts savieno Viļņas vēsturisko centru – Katedrāles laukumu ar Seima ēku.
Baltic Sotheby’s International Realty Viļņas pārstāvniecības priekšgalā ir vadošie partneri Pauļus Gebrauskas (Paulius Gebrauskas) un Mariuss Bružas (Marius Bružas).
Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem kopējais ārvalstu investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir 347 milj. latu. Kopējais investoru skaits – aptuveni 1700, neskaitot viņu ģimenes locekļus.
"Kopējais ārvalstu investīciju apjoms Latvijas nekustamajā īpašumā veido 38 milj. eiro. Saskaņā ar mūsu datiem nekustamā īpašuma sektorā jau šobrīd papildus ieguldīti 1,5 milj. eiro. Daudz investīciju projektu atrodas izskatīšanas vai analīzes posmā, un to summa var sastādīt līdz 10 milj. eiro šogad vien. Vislielāko interesi izraisa objekti 143 – 200 tūkst. eiro vērtībā. Šajā segmentā noslēgti 68% darījumu. 200 – 350 tūkst. eiro intervālā – 20% darījumu, virs 350 tūkst. eiro – aptuveni 12% darījumu,” stāsta Vestards Rozenbergs.
A/S „Padva un Partneri Baltija” valdes priekšsēdētājs Mihails Parinovs (Михаил Паринов) norāda:
„Mūsu datus apstiprina valsts iestāžu skaitļi – lielākā daļa investoru ir Krievijas pilsoņi – aptuveni 75%. Aiz viņiem spēcīgas pozīcijas ieņem Ukrainas un Kazahstānas pilsoņi. Tomēr citas pasaules lielvaras nav aktīvi pārstāvētas. Tas viss skaidrojams ar plašo krievu valodas izplatību Latvijas teritorijā. Savukārt lielākā daļa [investējušo] Krievijas pilsoņu ir Maskavas un Sanktpēterburgas iedzīvotāji. „Vistālākais” austrumu investors dzīvo Dienvidurālos. Otras Sibīrijas puses un Tālo Austrumu iedzīvotāji acīmredzot kaļ savus dzīves plānus, orientējoties uz Ķīnu un Āzijas dienvidaustrumu valstīm.”
Saskaņā ar viņa teikto 15% investoru ir vecumā līdz 30 gadiem. Salīdzinoši lielais šīs grupas īpatsvars skaidrojams ar pieaugušo bērnu faktoru, tas ir, lielākā daļa (3/4) ir pilngadīgi bērni, kuri investējuši kopā ar vecākiem vai uz viņu rēķina – vecuma grupa no 30 līdz 45 gadiem veido 52% no kopējā investoru skaita; no 45 līdz 60 gadiem –27%; virs 60 gadiem – aptuveni 6%.
Vidējā statistiskā investora ģimene ir laulāts pāris un divi bērni. Visiem investoriem ir vismaz viena augstākā izglītība. Interesanti, ka 60% ir ieguvuši humanitāro izglītību un tikai 40% – tehnisko. Aptuveni 60% investoru ir algoti darbinieki, kuri uzņēmumos ieņem vadošos amatus, un pārējie 40% ir uzņēmēji, kuri uzņēmējdarbību veic patstāvīgi.
Investoru, kuri ieguvuši uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, darbības joma
23% – apkalpojošā sfēra (transports, izglītība, veselības aprūpe, radošās profesijas u. tml.)
18% – finanšu nozare (bankas, investīciju un apdrošināšanas uzņēmumi)
18% – tirdzniecība (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība)
14% – celtniecība vai nekustamais īpašums
10% – rūpniecība
10% – mājsaimnieces
7% – juristi un konsultanti.
Pirmskrīzes periodā, jeb tā saucamajos treknajos gados, attīstītāji uz pastāvīgā cenu kāpuma fona centās „izspiest” pēc iespējas vairāk no katra zemes gabala kvadrātmetra, uz kura tika īstenots kāds projekts. Tādēļ dzīvojamo platību projekti tika attīstīti, ņemot vērā maksimālo pieļaujamo apbūves normu. „Būvobjektiem ne vienmēr bija skaidrs ekonomiskais pamatojums ilgtermiņa perspektīvā,” norāda Vestards Rozenbergs.
Saskaņā ar viņa teikto šobrīd jauno projektu tirgū ir vērojama jauna tendence – katrs jaunais projekts ir paredzēts konkrētam galapatērētāju segmentam.
Tādējādi 2/3 projekta „Ģipša fabrika” (Ķīpsalā) pircēju ir ārvalstu pilsoņi. Viņiem patīk šī klusuma un miera oāze tiešā vecpilsētas tuvumā. Cita pircēju kategorija ir aktīva, lietišķa dzīvesveida piekritēji. Viņiem attīstītāji realizējuši projektus Antonijas ielā 11, Alberta ielā 1 un Vīlandes ielā 8.
Turklāt, samērā lielas pasaules sabiedrības daļas tiekšanās uz „ekostilu” veicināja arī projekta „Pērle” rašanos. Mazā Baltezera krastā izvietotais projekts piedāvā mūsdienīgu infrastruktūru un dzīves kvalitātes līmeni faktiski pie dabas krūts.
„Reizēm ir diezgan grūti izprast pircēju prasības. Ar šo faktu skaidrojama arī kāda cita jauno projektu attīstības tendence. Tagad kā vēl nekad ir pieprasīti profesionālu nekustamo īpašumu jomas speciālistu, kā arī jaunu projektu attīstīšanā pieredzējušu ekspertu pakalpojumi,” piebilst Vestards Rozenbergs.